Kā iemācīt bērnam braukt ar velosipēdu?

Tas ir liels un nozīmīgs brīdis jebkuram bērnam (un viņa vecākiem) – iemācīties patstāvīgi braukt pašam ar savu velosipēdu – bez stabilizatoriem, papildus ritenīšiem un atbalsta. Bet ir vairākas kļūdas, no kurām ir vērts izvairīties šajā mācību procesā. Kāds tad īsti ir labākais veids, kā iemācīt bērnu patstāvīgi braukt ar velosipēdu?

Pats labākais veids, kā bērnam uzsākt braukt ar velosipēdu, ir ļaut viņam sākt praktizēt vizināšanos uz divriteņa, kuram nav pedāļu, bet uz kura būs iespējams trenēt līdzsvaru. Bērns iemācās noturēt līdzsvaru tieši uz šāda tipa divriteņa, bez lieka stresa un komplikācijām, ko izraisa pedāļu mīšana un kāju atraušana no zemes. Šinī stadijā gan nevajadzētu palikt pārāk ilgi. Daudzi bērni mācās braukt ar stabilizatoriem, bet tā nav labākā izvēle. Stabilizatori notur velosipēdu stingrā, vertikālā stāvoklī, šī iemesla dēļ bērnam nav iespējams iemācīties līdzsvarot un virzīt velosipēdu tādā veidā, kā tas dabīgi notiek bez stabilizatoriem (papildus ritenīšiem). Citu informāciju par velobraukšanas nozīmi bērna attīstībā varat izlasīt KazinoPro.gr.

Pirms uzsākt apmācības, novērtējiet, vai jūsu bērns tam ir gatavs. Lielākā daļa bērnu būs gatavi mācīties patstāvīgi apieties ar velosipēdu vidēji no 3,5 līdz 4,5 gadu vecuma. Ja viņi tam nebūs gatavi, tas parasti ir diezgan skaidri redzams jau uzreiz, un viņi nespēs mīt pedāļus uz riņķi pietiekami lielā ātrumā, lai noturētu arī velosipēda līdzsvaru. Mazliet var palīdzēt, ja jūsu bērnam ir iespēja redzēt citus bērnus braukājamies ar velosipēdu, lai iegūtu sava veida ideju par to kā tiek griezti pedāļi. Atcerieties, ka bērnos ir automātiska funkcija gan mācīties staigāt, gan skriet, bet, diemžēl, ne braukt ar velosipēdu. Svarīgi ir izvēlēties pirmajām mācībām piemērotu apkaimi. Iespējams, izvēlēties mīksto zāli var būt ļoti vilinoši, jo šis segums spēs sniegt mīkstāku piezemēšanos, bet tas arī būtiski apgrūtina pedāļu mīšanu. Ko jūs patiesībā vēlaties, ir gluda un diezgan līdzena asfalta virsma, kas ļaus bērnam viegli uzsākt ripināšanos, kā arī būs ideāli daudz vietas, lai bērns varētu klīst visapkārt un nesatraukties par satiksmi. Svaigi uzliets asfalts plašā iekšpagalmā varētu būt labs risinājums.

Noteikti pārliecinieties, ka esat iegādājušies pareizā izmēra velosipēdu un ka tas nav pārāk liels, cerot, ka bērns “izaugs tajā”. Šajā gadījumā – mazāks ir labāks. Uzstādiet sēdekli tā, lai bērns var stabili nolikt savu kāju pirkstgalus uz zemes. Jā, ir vilinoši sēdekli noskaņot pietiekami zemu, lai bērns varētu nolikt plakanu pēdu uz zemes, bet tas padarīs pedāļu mīšanu tikai grūtāku, jo ceļi sniegsies pārāk augstu un traucēs stūrēšanu. Līdz ar to – arī līdzsvaru iegūt un noturēt būs grūtāk. Atbalstiet bērnu viņa pirmajos centienos, bet nedariet visu viņa vietā. Jums gribēsies turēt roku gan uz sēdekļa, gan stūres, bet jūs tādā veidā tikai traucēsiet dabīgai velosipēda kustībai. Vislabākais veids ir stāvēt aiz velosipēda un bērna, un turēt aizmugurējo riteni starp savām kājām, atbalsta bērnu ar rokām zem viņa padusēm. Tādā veidā iegūstot pilnīgu kontroli pār velosipēdu. Regulāra prakse ir vienīgais būtiskais faktors, lai iegūtu jauno nodarbi. Bet atcerieties, ka katrs bērns ir atšķirīgs, un laiks, kurā viņš ir gatavs uzsākt braukt var mainīties. Uzmanieties, lai nepadarītu apmācības par stresa pilnu pieredzi bērnam, neatkarīgi no tā, cik ļoti to vēlaties jūs.

Un noteikti neaizmirstiet par aizsardzības rīkiem, jo īpaši agrīnajā stadijā – ķivere ir ļoti būtiska un arī velo cimdi var palīdzēt novērst nobrāztas plaukstas. Garās bikses un krekls ar piedurknēm būs labāks risinājums nekā kailas rokas un kājas.

Raksts tapis, pateicoties mūsu sadarbības partneriem – http://www.kazinopro.gr/

Saldās mērces

Kas var mūsu ēdienu padarīt ne tikai garšīgāku, bet arī skaistāku? Mērces! Mērces ir tās, kuras spēj papildināt ne tikai zivju un gaļas ēdienus, bet arī saldos ēdienus. Tās ir lieliska piedeva gan putrām, gan desertiem, gan ceptajiem ēdieniem, tās lieliski papildina jau gatavo ēdienu garšu, skābiem ēdieniem piedod nepieciešamo saldumu, bet saldajiem ēdieniem, nepieciešamo skābumu.

Kulinārijas pasaulē jūs sastapsiet lielu, saldo mērču daudzveidību: augļu – ogu mērces, piena, vaniļas, saldā krējuma, olu, kafijas, utt. To pagatavošanai tiek izmantoti gan svaigi augļi, gan žāvēti augļi, tām pievieno medu, šokolādi, vaniļas cukuru, citrusaugļu mīkstumu, muskatriekstu, kanēli kartupeļu vai kukurūzas cieti, kā arī visdažādākos alkoholiskos dzērienus. No šķidrajām sastāvdaļām izmanto augļu un ogu sulas, sīrupus, krējumu, olas, saldo krējumu, kafiju, kakao, utt. Mērci var pasniegt gan karstu, gan aukstu, tas, galvenokārt, ir atkarīgs no tā, ar kādu ēdienu jūs to pasniedzat. Bet kādas mērces pie kādiem ēdieniem gatavot – paliek saimnieces ziņā. Mēs varam, tikai mazliet, palīdzēt ar padomiem.

Piemēram, šokolādes mērces, ļoti labi sader kopā ar ceptajiem ēdieniem un saldējumu, turklāt, desertam piešķir neaizmirstamu šokolādes garšu. Saldās mērces ir ļoti garšīgas gan aukstas, gan siltas, tās var pasniegt atsevišķā traukā, gan kopā ar ēdienu, piemēram, sacepumiem, pankūkām, utt. Saldās augļu mērces, kuras tiek gatavotas no svaigiem āboliem, aprikozēm un persikiem var izmantot salātu apjaukšanai, tās tiek izmantotas arī kā patstāvīgi deserti.

Profesionāļi šajā jomā iesaka, ka mērču pagatavošanai vajag izmantot nelielu katliņu, kuram ir biezs dibens un emaljas pārklājums, lai gatavošanas laikā nenotiktu oksidēšanās process.

Ja jūs gatavojat mērces, kuru pamatā ir augļu vai ogu sulas, tad vispirms, sulu vajag sajaukt ar sviestu un cukuru un, vislabāk, to izdarīt ir uz lēnas uguns.

Ja receptē tiek pieminēta olu vai olu baltumu izmantošana, tad tās vispirms ir jāsaputo.

Vīnu, konjaku vai liķieri pievieno pašā pēdējā posmā, lai tie nepaspētu izgarot.

Ja jums ir iespēja, tad izmantojiet nevis kartupeļu, bet kukurūzas cieti, tāpēc, ka daudzi gardēži apgalvo, ka kartupeļu ciete ir spējīga sabojāt izsmalcinātā deserta garšu.

Zemeņu mērce

Sastāvdaļas:
200 g zemeņu
4 ēdamkarotes cukura
1 ēdamkarote cietes un aliexpress
Nedaudz kanēļa un citrona mīkstuma

Pagatavošana:
Pieberiet zemenēm cukuru un rūpīgi samaisiet, ieberiet katliņā un uzkarsējiet, pievienojiet cieti, kanēli un citrona mīkstumu. Vēlreiz rūpīgi samaisiet. Atdzesējiet, lieciet saldā ēdiena traukos, rotājiet ar piparmētru lapiņām un pasniedziet kopā ar pīrāgu.

Ķiršu mērce ar kanēli

Sastāvdaļas:
250 g ķiršu bez kauliņiem
1/5 glāzes cukura
120 ml ūdens
½ tējkarotes kanēļa

Pagatavošana:
Cukuru ieber nelielā katliņā, pievieno ūdeni un liek uz uguns, maisa un gaida, kamēr cukurs būs izkusis. Uzvāra un vāra tik ilgi, kamēr masa paliek uz pusi mazāka, tad pievieno ķiršus, kanēli un vāra vēl 2 minūtes, tad noceļ no uguns, atdzesē un pasniedz kopā ar tortēm vai saldējumu.

Vai mums jāatsakās no ikdienas kafijas?

Kādi ir tavi gastronomiskie patēriņa iemesli? Daudziem pieaugušajiem tā ir ikdienas latte vai tase spēcīgas kafijas. Taču jāapzinās, ka šāds prieks ir ļoti acīmredzams, ja sāktu uzskaitīt visus mēneša patēriņus. Iespējams, ka tev atlaide ir viens no mērķiem, kāpēc ir grūti atteikties no rīta kioska apmeklējuma. Vai atteikšanās no kafijas būtu lielākais ieguvums tavam budžetam?

Cik maksā viena tipiska latte kafija kioskā vai benzīntankā? Vidēji šāda kafija maksā līdz pat 2 eiro, atkarībā no tases lieluma. Ja kafijas dzeršana tev ir kā neārstējama atkarība, tad parēķinot izdevumus, tas nozīmē forex, ka nedēļā tērē līdz pat 15 eiro. Sāk likties, ka summa ir nedaudz par augstu, kas mēneša laikā var izvērsties uz pusi no simta. Viena lieta ir kafijas iedzeršana no rīta, dodoties uz darbu, bet, ja dienas laikā pēc smaga darba un kā mundrumam pirms sporta nodarbības tu iegādājies otro tasīti kafijas, tad izdevumi var patiešām pārsteigt. Lieki piebilst, cik nauda tiek iztērēta gada laikā. Ja tev ir noteikts kāds finanšu mērķis, piemēram, atmaksāt kādu parādu, vairāk ietaupīt, pārtraukt dzīvot no algas līdz algai, tad kafijas iegāde reizi vai divas reizes dienā var uzskatīt par lieku naudas izšķiešanu. Taču, pirms apsver domu pavisam atteikties no latte kafijas, lai mēģinātu daudz ātrāk kļūt par miljonāru, nosaukšu dažus iemeslus, kāpēc to pat nevajadzētu darīt.

Kā kafija tev palīdz?
Pirms tu atvieglo savus dienas patēriņus, atsakoties no ik rīta kafijas, vispirms nosaki faktoru, kāpēc tu līdz šim katru rītu to iegādājies. Daudziem kafijas pirkšana ir iegājusi kā ieradums, no kura grūti atteikties. Ja tava rīta kafija palīdz pamosties un daudz labāk koncentrēties uz darbu, tā palielinās dienas produktivitāti un nodrošinās možumu. Ja ķermenim ir nepieciešama kafija, lai pamostos – tad atsakoties no tās, vari sākt vēlēties pēc kāda cita aizstājēja, kas varētu būt tikpat slikts ieradums, un izmaksāt vēl vairāk. Atmest kafijas dzeršanu ir tikpat grūti kā smēķēšanu – tas ir jādara lēnām un pakāpeniski investicijas. Ja tu asi nogriezīsi savu atkarību, organisms var sākt “protestēt”.

Taču no kafijas ne vienmēr ir jāatsakās – to var pagatavot arī mājās, un izdzert ceļā uz daru, tieši tāpat, kā esi darījis līdz šim. Mājās iegādāta kafija iznāks daudz izdevīgāk, jo viena paciņa var ilgt vismaz pusgadu. Daudzās darba vietās tiek piedāvāta bezmaksas kafija, tāpēc arī šāda alternatīva nebūtu peļama, ja tev patiešām ir nepieciešams modrums visas dienas laikā.

Kafijas iegāde ir tikai pavisam neliels elements visā lielajā budžeta shēmā. Jā, tas ir nenoliedzami ieguvums, ja prastu no tās atteikties, taču, ja vēlies veikt patiešām lielas izmaiņas savā finansiālā stāvoklī, tad nepieciešams veikt daudz vairāk šādu nevajadzīgu darbību limitēšanu. Padomā par daudz lielākām lietām, kuras uzreiz sniegtu lielākus ieguvumus, piemēram, pārdot automašīnu, strādāt vienu mēnesi vairāk darba stundas. Katru reizi, kad vēlēsies doties uz restorānu, pagatavo maltīti savā mājā, kā arī ņem pusdienas uz darbu. Katru dienu pusdienas var izmaksāt daudz vairāk kā viena tasīte kafijas, tāpēc izmaini arī šo ieradumu.

Tātad – vai tev patiešām vajadzētu atteikties no latte un kafijas? Tikai tu pats vari izlemts, jo apzinies savu situāciju vislabāk. Jāņem vērā daudzi faktori, un jāatrod līdzsvars starp lielu un mazu lietu limitēšanu. Veicot nelielas korekcijas savā ikdienas dzīvē, var samazināt izdevumus un nodrošināt sev ātrāku finansiālo atveseļošanos.

Kādas lietas meklē katrs darba devējs?

Kādā brīdī mēs visi sastopamies ar situāciju, kad jādodas meklēt darbs. Iespējams, tu meklē savu pirmo darba vietu, bet tikpat labi, var meklēt jaunu augstāk atmaksātu amatu. Katrā ziņā, tev ir jāzina dažas lietas, kuras īpaši meklē katrs darba devējs. Uzliec sev augstu laktiņu, parādot visas pievilcīgākās īpašības, kuras darba devējs vēlas saredzēt savā darbiniekā.

Saskaņā ar nesen veiktās aptaujas datiem, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no pilna laika nodarbinātajiem, aktīvi meklē jaunas darba iespējas. Lielākā daļa darbinieku vēlas nomainīt darba vidi nākamo piecu gadu laikā, bet tikai maza procentuālā daļa atzīst, ka vēlas sevi redzēt priekšnieka amatā pēc desmit gadiem Ali-expres. Ko šie dati nozīmē tavām darba medībām? Konkurence! Jo vairāk cilvēku meklē darbu, jo svarīgāk, lai tu izceltos starp viņiem visiem. Apskati, ar kādām īpašībām tu spīdēsi katrā darba intervijā.

Godīgums

Darba devējs vienmēr vērtē darbinieka rakstura īpašības. Kad intervētājs vēlas, lai izskaidro kādu situāciju, kad esi kādreiz kļūdījies, viņš grib zināt taktiku, kā tu sevi raksturosi, kā vari pārkāpt pāri problēmām un sakāvei. Intervētājs spēlē uz tavām spējām atzīt savas kļūdas un saredzēt lietas, kā spēsi tās labot turpmāk. Godīgums ir nepieciešams gan darbā, gan ārpus tā. Kļūdas gadās visiem, taču, jo ātrāk mācēsi tās pieņemt, jo ātrāk spēsi ar tām tikt galā. Nebaidies, bet pat pats meklē iespēju apspriest pagātnes kļūdas, jo darba devējs meklē kādu, kuram var uzticēties.

Līderis

Līdera prasmes ir neapstrīdami svarīgākais kvalitatīvā darbā. Darba devējam un darba ņēmējam abiem ir nepieciešams koncentrēties uz līdera prasmēm. Darba devējiem patīk apziņa, ka darbinieks var veiksmīgi strādāt ar komandu, nebaidās izteikt savas domas gan pozitīvā, gan negatīvā aspektā. Pārliecinies, lai tavā CV ir izcelti vadošie amati un tituli, ieraksti tajā arī cik daudz cilvēkus pārvaldīji un uzraudzīji vai kādi specifiski pasākumi tika pielietoti, lai veiktu ražīgus rezultātus.

Sociālās prasmes

Dienas birojā velkas neizmērojami ilgi, ja tev nepatīk sastrādāties ar saviem kolēģiem. Kad darba devējs cenšas nolīgt kādu darbinieku, viņam ir nepieciešama pārliecība, ka būs sapratne ne tikai darba jomā, bet arī kolēģiem savā starpā. Darbinieki, kuri nevēlas komunicēt savā starpā, maksā uzņēmumam papildus laiku, naudu un enerģiju. Pat mūsdienu digitālajā pasaulē, sociālās prasmes kļūst aizvien svarīgākas, jo darba vietu pieaugums atrodams tikai tādām profesijām, kurās nevar izmantot datorprogrammas un robotus. Labas sociālās prasmes ir spēja strādāt ar citiem cilvēkiem, kas datoriem nav pa spēkam. Daži cilvēki ir dzimuši kā “sociālie taureņi”, kas attīstījušies darba vidē, bet citiem šādas prasmes jāattīsta daudz grūtākā ceļā. Ja tu domā, ka tev ir sociālas problēmas, sāc domāt pozitīvi, atceries smaidīt un daudz runāt par saviem iepriekšējiem darba kolēģiem un priekšniekiem. Cilvēkiem arī patīk runāt par sevi, tāpēc vēlams uzdot arī vadītājam jautājumus, kas ļautu paust savu pieredzi un viedokli, piemēram, uzdodot, kas viņam vislabāk patīk savā amatā.

Elastīgums

Korporatīvā pasaule nemitīgi mainās. Darba devējiem ir nepieciešami darbinieki, kas prot mainīties līdzi ar visu apkārt notiekošo. Nav pareizi apgalvot priekšniekam, ka kāda lieta neietilpst tavā amata aprakstā, jo tas liecina, ka vadītājs tev uztic jaunus pienākumus. Tu vari pastāstīt darba intervijā, cik ļoti elastīgs esi, ņemot par piemēru iepriekšējo darba pieredzi. Pastāsti, kā palīdzēji iepriekšējam darba priekšniekam, kolēģiem, iesaisti unikālas situācijas. Darba devēji intervijās nemēdz izteikt precīzu aprakstu, kādam vajadzētu izskatīties perfektam darbiniekam, tas ir paredzēts, lai tu pats saprastu visas nepieciešamās pozitīvās lietas, ko tevī var novērtēt.

Indijas arhitektūras vēsture

Indijas arhitektūras pirmsākumi ir meklējami vēl aizvēsturē, agrajiem cilvēkiem cēla savas pirmatnējās būves, tās raksturīgā forma veidojās mūsu ēras pirmajos gados, bet savu zelta laikmetu tā piedzīvoja agrajos viduslaikos. Vēlāk, viduslaiku beigās planšetes, Indija ienāca Islāms, kā arhitektūra atstāja nozīmīgu iespaidu vietējā arhitektūrā. Abu lielisko stilu sakausējuma eksperiments tika pilnībā realizēts Mogulu impērijas pastāvēšanas laikā. Kamēr tā sauktā Mogulu arhitektūra vēl turpināja izplatīties, Indijā ieradās briti, kas arī sniedza savu ieguldījumu senās zemes arhitektūrā.

Agrāko Indijas būvju atliekas glabā liecības vēl no aizvēstures laikiem. Spilgtākie pierādījumi tam ir atrodami Balučistānā, Sindā, Bhimbetkā, Kašmirā un citos Indijas reģionos. Šajās vietās saglabātās celtniecības liecības ir izteikti primitīvas, tā kā aizvēstures cilvēks dzīvoja dabīgās alās un viņa mākslinieciskā izteiksme aprobežojās ar alu zīmējumiem un instrumentu rotājumiem.

Celtniecības aktivitātes guva ievērojamu impulsu līdz ar urbanizācijas sākšanos plašajos līdzenumos un lielo upju krastos. Šīs pilsētas pieder pie Indusa Ieleju civilizācijas, kas ir saukta arī par Harppanu kultūru, un tās pieredzēja savu briedumu 4500 līdz 4000 gadu senā pagātnē. Par spīti augstai pilsētu plānojuma un celtniecības tehniku izpratnei, nav saglabājušās liecības par Harppanu ēras būvēm, kas varētu lepoties ar lielu augstumu. Atšķirībā no saviem laikabiedriem citur pasaulē, viņu ēkas pildīja strikti praktiskas funkcijas un neizcēlās ar ievērojamiem dekoriem. Labākie Harppanu arhitektūras piemēri ir sastopami Gujaratā, Gola Dhoro, Lothālā, Surkotadā un Bhagartavā, bet svarīgākās šīs kultūras liecības ir meklējamas Rajastānā un Kalibanganā.

Atnākot viduslaiku periodam, Indijā valdīja Maurju valdnieki, kas savu impēriju paplašināja ārpus Gangas ielejām, līdz pat Tamīlu zemēm. Impērijas izplešanās, relatīvi auglīgā Budisma, Džeinisma un citu Hindu kultu izplatība paātrināja vairāku arhitektonisko formu izaugsmi, kas visvairāk izpaudās dažādās reliģiskas nozīmes celtnēs, sākotnēji stupās un alu tempļos, bet vēlāk – patstāvīgās tempļu būvēs. Par stupām tika sauktas pusapaļi zemes uzbērumi, kurus būvēja pāri garīgo skolotāju, vai svēto kapa vietām. Arhitektiem koncentrējoties uz reliģiskā rakstura celtnēm, sekulārās ēkas tika atstātas novārtā.

Tempļu ēkās visspilgtāk izteicās Indijas arhitektūras meistarība. Lai arī pirmie tempļi bija pieticīgas celtnes, cauri gadsimtiem, soli solī ar reliģijas attīstību, tie ieguva savu raksturīgo stilu un formas. Vadoties pēc rakstiskajiem pierādījumiem, mēs zinām, ka deva-grahas vai dievu nami eksistēja jau 200 gadu pirms mūsu ēras. Šos dievnamus cēla no laika zobam nenoturīgiem materiāliem un tādēļ, līdz mūsdienām, nav apskatāms neviens labi saglabājies pirmatnējā Indiešu tempļa paraugs. Līdz ar to, ka Indijas subkontinentā mīt vairāk nekā 1600 tautas, tempļu daudzveidība ir milzīga. Tie atšķiras gan ar saviem izmēriem, simbolismu, dekoru, materiāliem un arhitektonisko stilu.

Lai gan lielākā daļa Indijas atradās Lielbritānijas kroņa kontrolē jau 19. gadsimta sākumā, britu arhitektūras iespaids sākās pēc 1857. gada Lielā dumpja, kad tiem izdevās stingri iecementēt savu politisko varu. Britu arhitektoniskās tendences visvairāk izpaudās tādās celtnēs kā Kristīgajās baznīcās, bungalo, biroju ēkās un villās. Šajā stilā atspoguļojās britu militāro un civilo inženieru ideju maisījums. Līdz ar karalienes arhitektūru, Indijā ienāca arī grieķu, romiešu, skotu un gotu stilu iezīmes, no kuras senāk iedvesmojušas pašus britus. Esot Lielbritānijas pakļautībā, Indija ieguva arī lieliskas vēlīnā baroka stilā celtas Kristiešu baznīcas. Spilgtākais tā piemērs ir Šimla Katedrāle Goa pilsētā, vairākas baznīcas Madrā un Svētā Paula Katedrāle Kalkutā.

Senās Ķīnas arhitektūra: Imperiālā grandiozitāte

Senās Ķīnas arhitektūra spēlē nozīmīgu lomu pasaules arhitektoniskajā sistēmā. Ar unikālām raksturīpašībām, elegantu stilu un delikātu struktūru, Senās Ķīnas arhitektūra ir vērtīgs mākslas dārgums totalizators, kas, kā spogulis, atspoguļo ilgi pastāvošo Ķīnas vēsturi un kultūru.

Senās Ķīnas arhitektūra pastāv uz bilaterālās simetrijas pamata. Bilaterālā simetrija un ēku artikulācija, ir saskatāma viscaur Ķīnas arhitektūrā. Biroju ēkas, privātās rezidences, tempļi un pilis, visi seko principam, ka galvenajai struktūrai ir jākalpo kā asij. Sekundārās struktūras ir novietotas kā divi spārni, katrs uz savu pusi, no nozīmīgākās ēkas un tās pagalma. Vēl viena nozīmīga raksturīpašība ir apbrīnas vērtā koka apdare. Koka stabi, baļķi, pārsedzes un sijas sastāda celtnes rāmi. Vienīgā sienu funkcija ir sadalīt ēku telpās, bet rāmis uzņem visu nesošo slodzi. Šāds risinājums ir unikāls Ķīnai. Senās Ķīnas arhitektūra var tikt iedalīta trīs kategorijās: imperiālā arhitektūra, reliģiskā arhitektūra un dārzs.

Ķīnas pilis pārstāv attiecīgās dinastijas augstāko arhitektūras līmeni. Senā Ķīnas feodālā sabiedrība piedzīvoja neskaitāmu piļu celtniecību, kas tika celtas, lai apmierinātu imperatoru ekstravagantā dzīvesveida vajadzības un pasargātu to valdīšanas valstiskumu. Imperiālā arhitektūra uzglabā šīs senās tautas inteliģences, radošuma liecības un atstāj paliekošas iezīmes modernajā arhitektūrā gan pašā Ķīnā, gan ārpus tās robežām. Kā izteiksmīgākā Senās Ķīnas arhitektūras forma, impēriskā arhitektūra ir ļoti krāšņa, ar rūpīgu plānojumu un majestātiskām dekorācijām. Vairākas sevišķi smalkas arhitektoniskas detaļas tika pielietotas tikai imperatoru vajadzībām. Viens šāds piemērs ir dzeltenu dakstiņu pielietojums, jo šāds bija tradicionālais valdnieku tonis. Ķīnas drakoni, vēl viens Impēriskās Ķīnas simbols, ir izplatīts dekors valdnieku rezidenču jumtos, sijās un kolonnās.

Reliģiskā Ķīnas arhitektūra ir apbrīnojama pērle Senās Ķīnas kultūras dārgumu lādē. Tā ir ne tikai ievērojama pateicoties savai unikālajai arhitektoniskajai struktūrai, bet tās iekšējo dekorējumu kā Budas portretu, gravējumu, kaligrāfijas un mēbeļu dēļ, kas visi ir augstvērtīgi senās mākslas paraugi. No minētajiem tieši Budistu tempļi, kuros augstā lidojumā apvienojušies augstākās klases kaligrāfijas, akmeņkaļu un glezniecības meistari, izpelnās vislielāko senās kultūras piekritēju apbrīnu.

Dārza arhitektūra ir neatņemama un ļoti raksturīga Senās Ķīnas arhitektūras sastāvdaļa. Minga un Žinga dinastijas pārstāv šīs Ķīnas arhitektūras novirziena zelta laikmetu. Dārza arhitektūras kategorija var iedalīt sīkāk vēl divās daļās: Imperiālie dārzi Ķīnas ziemeļos un privātie dārzi dienvidos. Apkopojot milzīgās valsts labākos amatniekus un dārzniekus, kopā ar bezizmēra finansiālo atbalstu no impērijas kases, impēriskie dārzi šokē ar saviem grandiozajiem izmēriem, iespaidīgajām celtnēm un izsmalcinātajām dekorācijām. Tādi dārzi ir izkaisīti viscaur mūsdienu Pekinai, no kuriem ievērības cienīgākais atrodas Pekinas Vasaras pilī. Privātie dārzi krietni atpaliek savos izmēros un grandiozitātē, bet ne izsmalcinātībā. Atšķirībā no impēriskajiem dārziem tiem nav jāseko tradicionālajam imperiālajam stilam, kā rezultātā tajos ir sastopama lielāka daudzveidība, katram privātajam īpašniekam dekorējot savu dārzu atbilstoši savai individuālajai gaumei.

Pateicoties savai ļoti senajai vēsturei, milzīgajām bagātībām, kā arī minimālajai ietekmei no citām klasiskajām kultūrām, Senajā Ķīnā ir atrodamas neskaitāmas pasaules arhitektūras vēstures pērles. Kā kultūra, kas nav savijusies pārējo klasisko civilizāciju mezglā, Ķīna piedāvā unikālu un alternatīvu pieeju arhitektonisko izpildījumu un noformējumu. Senās Ķīnas arhitektūra varbūt nav iespaidojusi pārējo pasauli tik plaši kā Grieķu un Ēģiptiešu kultūras, bet noteikti tikpat spilgtu gan.