Senās Ķīnas arhitektūra: Imperiālā grandiozitāte

Senās Ķīnas arhitektūra spēlē nozīmīgu lomu pasaules arhitektoniskajā sistēmā. Ar unikālām raksturīpašībām, elegantu stilu un delikātu struktūru, Senās Ķīnas arhitektūra ir vērtīgs mākslas dārgums totalizators, kas, kā spogulis, atspoguļo ilgi pastāvošo Ķīnas vēsturi un kultūru.

Senās Ķīnas arhitektūra pastāv uz bilaterālās simetrijas pamata. Bilaterālā simetrija un ēku artikulācija, ir saskatāma viscaur Ķīnas arhitektūrā. Biroju ēkas, privātās rezidences, tempļi un pilis, visi seko principam, ka galvenajai struktūrai ir jākalpo kā asij. Sekundārās struktūras ir novietotas kā divi spārni, katrs uz savu pusi, no nozīmīgākās ēkas un tās pagalma. Vēl viena nozīmīga raksturīpašība ir apbrīnas vērtā koka apdare. Koka stabi, baļķi, pārsedzes un sijas sastāda celtnes rāmi. Vienīgā sienu funkcija ir sadalīt ēku telpās, bet rāmis uzņem visu nesošo slodzi. Šāds risinājums ir unikāls Ķīnai. Senās Ķīnas arhitektūra var tikt iedalīta trīs kategorijās: imperiālā arhitektūra, reliģiskā arhitektūra un dārzs.

Ķīnas pilis pārstāv attiecīgās dinastijas augstāko arhitektūras līmeni. Senā Ķīnas feodālā sabiedrība piedzīvoja neskaitāmu piļu celtniecību, kas tika celtas, lai apmierinātu imperatoru ekstravagantā dzīvesveida vajadzības un pasargātu to valdīšanas valstiskumu. Imperiālā arhitektūra uzglabā šīs senās tautas inteliģences, radošuma liecības un atstāj paliekošas iezīmes modernajā arhitektūrā gan pašā Ķīnā, gan ārpus tās robežām. Kā izteiksmīgākā Senās Ķīnas arhitektūras forma, impēriskā arhitektūra ir ļoti krāšņa, ar rūpīgu plānojumu un majestātiskām dekorācijām. Vairākas sevišķi smalkas arhitektoniskas detaļas tika pielietotas tikai imperatoru vajadzībām. Viens šāds piemērs ir dzeltenu dakstiņu pielietojums, jo šāds bija tradicionālais valdnieku tonis. Ķīnas drakoni, vēl viens Impēriskās Ķīnas simbols, ir izplatīts dekors valdnieku rezidenču jumtos, sijās un kolonnās.

Reliģiskā Ķīnas arhitektūra ir apbrīnojama pērle Senās Ķīnas kultūras dārgumu lādē. Tā ir ne tikai ievērojama pateicoties savai unikālajai arhitektoniskajai struktūrai, bet tās iekšējo dekorējumu kā Budas portretu, gravējumu, kaligrāfijas un mēbeļu dēļ, kas visi ir augstvērtīgi senās mākslas paraugi. No minētajiem tieši Budistu tempļi, kuros augstā lidojumā apvienojušies augstākās klases kaligrāfijas, akmeņkaļu un glezniecības meistari, izpelnās vislielāko senās kultūras piekritēju apbrīnu.

Dārza arhitektūra ir neatņemama un ļoti raksturīga Senās Ķīnas arhitektūras sastāvdaļa. Minga un Žinga dinastijas pārstāv šīs Ķīnas arhitektūras novirziena zelta laikmetu. Dārza arhitektūras kategorija var iedalīt sīkāk vēl divās daļās: Imperiālie dārzi Ķīnas ziemeļos un privātie dārzi dienvidos. Apkopojot milzīgās valsts labākos amatniekus un dārzniekus, kopā ar bezizmēra finansiālo atbalstu no impērijas kases, impēriskie dārzi šokē ar saviem grandiozajiem izmēriem, iespaidīgajām celtnēm un izsmalcinātajām dekorācijām. Tādi dārzi ir izkaisīti viscaur mūsdienu Pekinai, no kuriem ievērības cienīgākais atrodas Pekinas Vasaras pilī. Privātie dārzi krietni atpaliek savos izmēros un grandiozitātē, bet ne izsmalcinātībā. Atšķirībā no impēriskajiem dārziem tiem nav jāseko tradicionālajam imperiālajam stilam, kā rezultātā tajos ir sastopama lielāka daudzveidība, katram privātajam īpašniekam dekorējot savu dārzu atbilstoši savai individuālajai gaumei.

Pateicoties savai ļoti senajai vēsturei, milzīgajām bagātībām, kā arī minimālajai ietekmei no citām klasiskajām kultūrām, Senajā Ķīnā ir atrodamas neskaitāmas pasaules arhitektūras vēstures pērles. Kā kultūra, kas nav savijusies pārējo klasisko civilizāciju mezglā, Ķīna piedāvā unikālu un alternatīvu pieeju arhitektonisko izpildījumu un noformējumu. Senās Ķīnas arhitektūra varbūt nav iespaidojusi pārējo pasauli tik plaši kā Grieķu un Ēģiptiešu kultūras, bet noteikti tikpat spilgtu gan.